20. 11. - Kennets Kouplends -
ATCERIETIES DIEVA ŽĒLASTĪBAS.
Jeremijas Raudu dziesma 3: 21- 23 „To es likšu sev pie sirds, un tādēļ lai ceru.
Tā ir Tā Kunga žēlastība, ka mēs vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals. Tās ir ik rītu jaunas, un liela ir Tava uzticība."
Dievs ir uzticams. Viņš ir pilns līdzcietības. Viņa žēlastības atjaunojas katru rītu. Kā ticīgais, jūs visu šo zināt. Tomēr, vienas zināšanas par to , nepietiek. Lai tā nestu jums kaut kādu labumu, jums jāatceras par to arvien no jauna. Tādā veidā jūs uzturat savu cerību un „uzsildāt" savu ticību. Tāpēc, uzlieciet sev par pienākumu, atgādināt sev par Dieva uzticību. Atgādināt sev par tiem labajiem darbiem, kas jums jau pieder Jēzū Kristū.
Kas tie par labajiem darbiem? Tie ir uzskaitīti 103. Psalmā:
1. Viņš piedod visus tavus pārkāpumus.
2. Viņš dziedina visas jūsu slimības un kaites.
3. Viņš atbrīvo jūsu dzīvi no sagrāves.
4. Viņš vainago jūs ar žēlastību un dāvanām.
5. Viņš apveltī jūsu vēlmes ar svētīgām dāvanām, piepilda jūsu lūpas ar labām lietām tā, ka jūsu jaunība atjaunojas kā ērglis.
6. Viņš gādā taisnību un tiesu visiem apbēdinātiem. Viņš atbrīvo jūs.
7. Viņš rāda jums Savus ceļus.
8. Viņš dod jums Savu žēlastību un laipnību laikā, kad jums tas vajadzīgs.
Uzlieciet par noteikumu sev šajā gadā, katru rītu skaļi runāt par šīm lietām Tam Kungam. Nostājieties Viņa priekšā lūgšanā un atcerieties par Viņa žēlastībām. Un tad, uz gada beigām, jūs būsiet spēcīgāks, kā jebkad, ticībā un vairāk pārliecināts Dieva mīlestībā.
Nepalieciet mierā ar to vien, ka zināt Dieva svētības. Atcerieties tās katru dienu un ļaujiet tām atdzīvoties jūsos.
Rakstu vieta: 102. Psalms 1- 18
Nelaimīga cilvēka lūgšana, kad tas izmisumā nāk ar savām žēlabām Tā Kunga priekšā.
2 Klausi, ak, Kungs, manu lūgšanu, manas vaimanas lai nāk Tavā priekšā!
3 Neapslēp man Savu vaigu bēdu laikā, piegriez man Savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani!
4 Ak, manas dienas ir izkūpējušas kā dūmi, mani kauli izdeguši līdzīgi pagalei.
5 Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi.
6 No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas.
7 Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs.
8 Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta.
9 Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami.
10 Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām
11 Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani.
12 Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle!
13 Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi - un Tava piemiņa uz radu radiem.
14 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,
15 jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos,
16 lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
17 kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā.
18 Viņš piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu.
Dieva svētītu pēcsvētku darba nedēļu!
