Es kā Zāle
Psalmi 90:1-90:17
Dievs, parādi mums, cik īsa ir mūsu dzīve, lai mēs to gribam un varam to gudri nodzīvot!
Kā gan jūtas zāle, pavasarim sākoties? Noteikti priecājas par sauli, lietu, iespēju augt. Varbūt zālei liekas, ka tā ir pasaules centrs? Viņa pat nenojauš, ka drīz nāks govis to apēst, vai cilvēks to nopļaut. Zāle nezina, ka patiesībā pati nevar izvēlēties savu likteni. Tā nevar pasūtīt laika apstākļus, piemēram, mūžīgu vasaru.
Psalmists cilvēku dzīvi salīdzina ar zāli (5.-6.p.). Tik tiešām, ar ko mēs Dieva acīs esam savādāki kā zāle mūsu acīs? Kā zālei viena vasara ir viss mūžs, bet mums tikai neliela daļiņa no visas dzīves, tā Dievam mūs 70 gadi nav nekas. Ja Dievs gribētu uz mums dusmoties, Viņam nebūtu grūti mūs satriekt pīšļos (7.p.), tāpat kā mums nesagādā problēmas dusmās izspārdīt zāli. Atšķirība tikai tā, ka mēs paši izraisām Dieva dusmas, bet zāle gan to nespēj. Dievs redz visu mūsu būtību (8.-9.p.). Tad veltīgi ir mēģinājumi Viņam kaut ko noslēpt. Tā nu paiet ātri viss mūžs, bet vai tiešām tikai bēdas varam iegūt (10.p.)? Tādu dzīvi gan es negribētu. Psalmists ir atradis atrisinājumu, kas var noderēt arī man (12.-17.p.). Viņš lūdz, lai Dievs rūpējas par viņu. Vienīgi Dieva žēlastība var dot prieku un veiksmi. Tāpat kā mūsu pārziņā esošais dārzs ir atkarīgs no mūsu rūpēm, mēs esam atkarīgi no Dieva. Jā, mēs varam skriet no Viņa prom un deklarēt, ka esam pietiekami stipri un patstāvīgi, ka Dievs ir vajadzīgs tikai gļēvuļiem. Bet ko iegūtu puķe, ziemas laikā nolemjot sākt patstāvīgu dzīvi ārā? Un ko iegūtu es, meklējot prieku bez Dieva palīdzības? Psalmists lūdz, lai Dievs atgriežas atpakaļ pie viņa. Arī es lūdzu, Dievs, piedod, ka esmu mukusi no Tevis prom, domādama, ka tā būs labāk. Atgriezies pie manis un rūpējies par mani!
Kādus jautājumus tev uzdod šis psalms? Centies lūgšanā rast atbildi.
www.bdl.lv
|
