Svētība, kas saņemta rājiena rezultātā.
Džoisa Maiere. 11.11. Svētība, kas saņemta rājiena rezultātā. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. – Jāņa 16: 8 Jēzus pateica mācekļiem, ka tad, kad atnāks Svētais Gars, Viņš tiem kalpos personīgi. Svētais Gars uzņemas visu atbildību par to, lai vestu ticīgos pie patiesības. Viņš darbojas starpnieka lomā kristiešu dzīves svētīšanas procesā. Kaut kādā mērā tas notiek pateicoties Viņa rājienam par mūsu nepareizām rīcībām. Citiem vārdiem, katru reizi, kad novirzāmies no ceļa, pagriežoties nepareizā virziena, Viņš norāda mums uz to, ka mūsu rīcība, vai pieņemtais lēmums, ir nepareizi. Mēs saprotam, ka esam rīkojušies nepareizi, pateicoties iekšējai pārliecībai. Sajūtot rājienu, mums vajag atzīt savu vainu un laboties. Vairāk no mums nekas netiek prasīts. Ja mēs nepretojamies Svētā Gara rājieniem, tad garīgi augam un kļūstam stiprāki, un mūsu dzīve piepildās ar Dieva svētībām. Ignorējot rājienus un ejot pa savu ceļu, mēs pavisam drīz uzzinām, kā mēdz būt smagi un grūti, un mūsu dzīvei tiek liegtas svētības un tā kļūst neauglīga. Nejauciet rājienu ar nosodījumu. Nosodījums vienmēr nes sev līdzi vainas sajūtu un nomāktību. It kā mēs būtu zem smagas nastas spiediena. Jēzus nāca uz zemi, lai mūs atbrīvotu, dotu mums taisnību, mieru un prieku (sk. romiešiem 14: 17). Tikai miera, prieka un brīvības stāvoklī, mūsu gars neizjūt nekādu nepamatotu spiedienu. |